10 SLAVENĀKIE PASAULES DIMANTI

1. Lielā Āfrikas zvaigzne „Kullinans“ (angl. Cullinan I)

Vislielākais juvelierkvalitātes dimants, kāds jebkad atrasts ir Kullinans — šis 1905. gadā atrastais akmens svēra 3 106,75 karātus, un no tā tika izveidoti deviņi lieli un 96 mazi briljanti. Daļa no šī akmens ir iekļauts britu karaļnama kronī un tiek glabāts karaliskajā Londonas Tauerā (angl. Tower of London).  “Kullinans I” (angl. Cullinan I) vai Lielā Āfrikas zvaigzne vēl līdz nesenam laikam bija lielākais slīpētais bumbierveidīgais dimants — 530,2 karāti, kuram ir 74 šķautnes. Aptuveni 30 kilometrus uz austrumiem no Pretorijas (Dienvidāfrikas Republika) tika atklātas raktuves ar nosaukumu Premier Mine, kas kļuva par vienām no lielākajām un produktīvākajām raktuvēm Āfrikā. Kādā 1905. g. dienā, darbu vadītājs Frederiks Velss nokāpis raktuvēs, pamanīja kaut ko spīdošu un ar kabatas nazi izkasīja mirdzošo akmeni no raktuves sienas. Dārgakmens tika nosaukts par godu dimantu raktuvju atklājējam un īpašniekam Tomam Kulinanam. Šo milzīgo un brīnišķīgo kristālu apstrādāja juvelieris Jozefs Asšers (Joseph Asscher). Pusgads bija nepieciešams Amsterdamas dimantu uzņēmumam, lai novērtētu un izvēlētos dārgakmenim bumbierveida formu. Par lielu izbrīnu daudziem speciālistiem, ieraugot apstrādātā dimanta vienu pusi izrādījās, ka „Kullinas” ir tikai atšķelts fragments no daudz lielāka dimanta, kuru, diemžēl, neizdevās atrast. „Kullinana I“  vērtība pārsniedz 400 miljonus dolārus.

2. “Orlovs” (angl. The Orloff)

Šis ir liels, 300 karātu, zaļgans dimants, kas pieder Maskavas Kremļa kolekcijas dimantu fondam. Agrāk šis, neparastas formas, dimants rotāja indu dieva Višnu skulptūru. Dimants bija acs vietā un atradās hinduistu templī "Sriangam”. Šī iemesla dēļ,  dimants bieži tiek dēvēts par "Dieva aci." 1700.gadā akmeni no tempļa izzaga franču dezertieris. Tomēr dezertierim izdevās no dievības izraut tikai vienu aci, bet otrai acij pietrūka laika tāpēc, ka bija bail par sodu, kas pienācās pa zādzību. Madrasā viņš izzagto dimantu pārdeva par 2 000 mārciņām Anglijas jūras kapteinim.

Laika gaitā, akmens nonāca Antverpenē, kur krievu augstmanis Grigorijs Orlovs, ķeizarienes Katrīnas II favorīts, izdzirdējis par dimantu, iegādājās akmeni par 90 000 mārciņām un aizveda uz Krieviju savai mīļotajai Katrīnai II. Kopš tā laika, šis dimants tika nosaukts par Orlovu. Katrīna II lika dimantu iestiprināt zizlī, bet augstmanim par akmeni atdeva pili.

1812. gadā krievi baidoties no Napoleona armijas, kura tuvojās Maskavai, noslēpa Orlova dimantu garīdznieka kapā. Tomēr Napoleons uzzināja par akmens atrašanās vietu un devās pie kapa, lai dimantu izraktu. Saskaņā ar leģendu, parādījās garīdznieka spoks un nolādēja Napoleona armiju, neļaujot paņemt dimantu. Tāpēc, līdz pat šai dienai,  lielais Orlova dimants atrodas Kremlī.

3. „Gadsimta dimants“ (angl. Centenary Diamond)

Trešais lielākais dimants (273,85 ct pēc apstrādāšanas) tika izrakts 1986. gada jūlijā. Sākumā tas svēra 599,10 ct. Nelielai komandai kopā ar Gabi Tolkowsky vajadzēja pat 3 gadus, lai „ Gadsimta dimants“ iegūtu savu tagadējo formu. Tas ir pirmais briljants, kuram ir noslīpētas pat 247 šķautnes, bet nosaukumu tas ieguva kompānijas „De Beers“ simtgades atcerei. Īstā dimanta vērtība nav zināma. 

4. “Reģents” (angl. The Regent)

Dimantu „Reģents“ bieži sauc par nolādētu akmeni. Tā vēsture aizsākās 1698. gadā, kad Indijas Golkondos raktuvēs kāds vergs atrada šo dārgo 410 ct akmeni, un paslēpa savas savainotās kājas brūcē. No tā laika dimants, sajutis cilvēka asinis, atnesa nelaimes saviem īpašniekiem. Anglijas jūras kapteinis nozaga  vergam dimantu, bet pašu aukstasinīgi noslepkavoja. Par dimantu saņemto naudu, kapteinis nodzēra un pats pakārās. Vēlāk akmens tika pārdots Indijas tirgonim, kas 1701. gadā pārdeva dimantu Madrasas gubernatoram Tomam Pitam (angl. Thomas Pitt) par 20 400 mārciņām (mūsdienās šī summa ir 803 320 mārciņas). Pits dimantu noslīpēja līdz 141 ct, un tagad tas tiek uzskatīts par vienu no skaistākajiem pasaules dimantiem.

Sākumā T. Pits nešķīrās no sava dimanta, bet tad pēkšņi viņam radās vēlēšanās jebkādā veidā atbrīvoties no dārgakmeņa. Dimantu par 135 tūkst. mārciņām pārdeva Francijas reģentam, Orleānas hercogam Filipam II. 1722. gadā un  1775. gadā „Reģents“ mirdzēja Ludviga XV un Ludviga XVI kroņos viņu kronēšana dienā, bet vēlāk rotāja Marijas Antuanetes cepuri. Kad 1791. gadā „Reģents“ tika no jauna novērtēts, tā cena sasniedza  jau 480 000 mārciņas. 1792. g. Francijas revolūcijas laikā, kopā ar citiem Francijas kroņa dārgakmeņiem, dimants tika nozagts, taču drīz vien tika atrasts kādā Parīzes mājā. „Reģents“ patstāvīgi pazuda, taču vienmēr tika atrasts Francijā. Tagad tas tiek glabāts vienā no slavenākajiem muzejiem - Luvrā.

5. „Gaismas kalns“ Kohinuras dimants (angl.. Koh-i-Noor Mountain of Light)

Iztulkojot no persiešu valodas koh-i-noor nozīmē gaismas kalns. Šis slavenais akmens ir viens no lielākajiem pasaulē un joprojām grezno Anglijas karalienes kroni. Joprojām precīzi nav zināms, kad un kur tika atrasts šis dārgakmens. Uzskata, ka tas tika izrakts Golkondā, Indijas dienvidos. Pirmās rakstiskās liecības par akmeni ir saistītas ar 1306. gadu. Šī akmens vēsture ir saistīta ar daudziem kariem, kuros uzvarētāji vienmēr, kopā ar citu laupījumu, piesavinājās arī “Kohinuras dimantu”. Tā īpašnieki patstāvīgi viens otru  slepkavoja un akmens mainīja savus īpašniekus. Valdnieki ticēja, ka viņu varai un valdījumiem nekas nedraud, kamēr viņiem pieder šis dārgakamens, bet pavalstnieki sačukstējās, ka akmens ir nolādēts, un tā īpašniekam agri vai vēlu draud vardarbīga nāve.

Pendžabas karalis un vienīgais valsts aizstāvis no angļu okupācijas Radžits Singhs vēlējās izbeigt briljanta asiņainos ceļojumus, un ziedot to svētnīcai. Diemžēl, tas neizdevās – 1849. gadā Pendžaba padevās britiem.

Kapitulācijas līgumā „Kohinuras dimantam” tika veltīts atsevišķs punkts: tas noteica, ka Lahoras maharadža brīvprātīgi atdod 105 ct lielo dārgakmeni Anglijas karalienei. Mūsdienās tas tiek glabāts vēsturiskajā Londonas karaliskajā pilī (angl. Tower of London).Pakistāna un Indija cenšas paziņo par savām tiesībām uz šo akmeni un pieprasa „Kohinūras dimantu“  atgriezt atpakaļ. 

6. „Dieva acs“ (angl. The Idol's Eye)

Reti skaists, 70,20 ct liels, bumbierveidīgs akmens. Vēl viens slavens dimants, kurš bija iestiprināts dieva statujas acī, taču tika nozagts. Pēc leģendas, šo dimantu vajadzēja saņemt Turcijas sultānam, lai izpirktu princesi Rasheetah.

1946. gadā pēdējā dimanta īpašniece - May Bonfils Stanton iestiprināja akmeni brīnišķīgā kaklarotā. Pēc viņas nāves, 1962. gadā izsolē rotaslietu iegādājās Parke-Bernet galerija (angl. Parke-Bernet Galleries Inc. of New York).

7. „ Teilora-Bārtons (angl. The Taylor-Burton)

Šis brīnišķīgais 69,42 ct, F-G krāsas un IF dzidrības bumbierveida dimants tika izrakts Dienvidāfrikā 1966. gadā. Ričards Bērtons (angl. Richard Burton) uzdāvināja akmeni savai mīļotajai Elizabetei Teilorei (angl. Elizabeth Taylor), bet dimanta vērtība tika novērtēta par 1 100 000 dolāriem. Šis pāris ceļoja apkārt pasaulei, demonstrēdami savu bagātību, kopā  ar karaliskās ģimenes pārstāvjiem un tā laika Holivudas eliti. Pēc Bērtona nāves, 1979. gadā Elizabete Teilora pārdeva dimantu labdarības izsolē. Saņemto naudu, 2 800 000 dolārus, viņa ziedoja Botsvanas slimnīcas celtniecībai. Vēlāk šo dimantu ieguva  juvelieris Henrijs Lamberts (angl. Henry Lambert). Šobrīd akmens īpašnieks ir Roberts Muvads (angl. Robert Mouawad). Viņš dimantu noslīpēja līdzi 68,00 ct.

8.  Dimants  „Beau Sancy“ (ang. The Sancy)

55 ct bumbierveida skaistulis - dimants sākumā piederēja Burgundijas hercogam Šarlam Boldam (angl. Charles Bold), taču 1477. gadā tas akmeni pazaudēja kaujā. XVI gadsimtā akmens ieguva „Sancy“ nosaukumu par godu savam vēlākajam īpašniekam – Francijas diplomātam Seigneur de Sancy. Viņš aizdeva akmeni  Francijas karalim Anrī III, kurš nēsāja dimantu piestiprinātu pie savas cepures, kuru nekad nenoņēma, lai slēptu savu plikgalvību.

2012. gadā šis vēsturiskais dimants pārdots Šveices izsolē par 7,5 mln. eiro.  

9. „Gaiši zilā cerība“ (angl. The Blue Hope)

Šī dimanta šausmīgā vēsture sākās XVI gs. Sākumā tas tika izzagts no Indijas svētnīcas. Stāsta, ka akmens rotāja Budas statujas trešo aci. Pēc zādzības, zintnieki nolādēja zagli, bet lāsts pārgāja pie visiem nākošajiem īpašniekiem. Karalis Ludvigs noslīpēja „Gaiši zilo cerību“, tāpēc dimants zaudēja savu svaru un no 112 ct samazinājās līdz 67 ct, taču kļuva vēl burvīgāks. Drīz vien Ludvigs XIV tika noslepkavots. Vēlāk dimants piederēja Marijai Antuanetei, kura traģiski mira uz ešafota, bet viņas kalpone, kurai Marija bieži atļāva akmeni nēsāt, tika pūlī samīta.

Pēc dažām desmitgadēm akmens uzradās Anglijā. Dimantu iegādājās karalis Džordžs IV, kurš pavēlēja akmeni pārslīpēt un „Gaiši zilā cerība“ samazinājās līdz 45,52 ct, bet tā zaigošana pastiprinājās. Pēc negaidītas Džordža IV nāves, akmens tika pārdots izsolē. Dārgakmeni nopirka slavens Londonas kolekcionārs Tomass Houps. Uzskata, ka viņš dimantu nenēsāja un mira dabiskā nāvē. Pēc kāda laika akmeni iegādājā jaunais Kartjē, zināmas juvelieru dinastijas pārstāvis. Viņš vēlējās akmeni pārdot, bet bija nepatīkami pārsteigts, ka neviens nevēlējās nolādēto dimantu pirkt. Kartjē briljantu iestiprināja jaunā kalklarotā, pievienoja vairākus jaunus baltus briljantus, un 1911. gadā pārdeva rotaslietu Evelīnai Maklīnai. Sieviete nevarēja pretoties “Gaiši zilās cerības” burvībai, kurš tagad mirdzēja maigā gaiši violetā mirdzumā, tāpat kā viņas kleita. Līdzība bija liktenīga un no tā brīža sākās viņas nelaimes. Evelīnas vīra māte nosauca dimantu par „Gaiši zilo velnu”. Pēc neilga laika viņa mira lūdzot atkratīties no dimanta. Akmens netika pārdots un nelaimes nebeidzās. Evelīna izšķīrās ar vīru, bet visi viņas bērni mira. Pati viņa saaukstējās un mira no plaušu karsoņa.

Pēc Evelīnas Maklīnas nāves, akmens tika pārdots izsolē, bet vēlāk nonāca muzejā. Visi, kas vēlējās nozagt dārgakmeni, dīvainā kārtā mira, bet tagad tas droši un mierīgi „atpūšas” muzejā.

10. Hortenzija (angl. Hortensia)

20 ct persika krāsas dimants nosaukts „Hortenzijas“ vardā. Šādu vārdu akmens ieguva par godu Holandes karalienei Hortense de Beauharnais, kas bija Napoleona pameita. Šis dimants bija Francijas kroņa greznums un lieliski izkatījās Napoleona Bonaparta uzplečos, taču pēc revolūcijas, kopā ar citiem Marijas Antuanetes dārglietām, tika nozagts. Tagad dārgakmens atrodas Luvras muzejā. 

Visiem dimantiem ir stipra enerģija, un tie  absorbē cilvēku emocijas. Dimants, kas tiek dāvināts mīlestības vārdā, atnes laimi un tā īpašnieku apsargā no sliktiem cilvēkiem. Tāpēc, dāvinot dimantus, vienmēr zināsiet, ka tas būs ilgas un īstas mīlas simbols.

Rakstu sagatavoja dimantu eksperte Tautēja Stasjūnaite


SAISTĪTIE RAKSTI:

Viss par dimantiem - „4c“

Populārākās dimantu formas

5 Kļūdas pērkot dimantus

Kāpēc diviem vienādiem briljantiem cena atšķiras?

Par dimantu svaru un karātiem

Dimanta mistiskās īpašības

Kas ir briljanta sertifikāts

Kā pieskatīt rotaslietas ar dimantiem

Iepirkšanās gids. Kā izvēlēties dārgakmeni

Uz kuras rokas valkā saderināšanās gredzenu?

Dimants – kādi var būt dimanta toņi?

Grozs

Nav produktu



Piegāde 0,00€
Kopā 0,00€

Pasūtīt

SAZINIETIES AR MUMS

Tālr.: +371 272 66999

ĪPAŠS PIEDĀVĀJUMS!

PIEDĀVĀJUMS!

VAI IR JAUTĀJUMI?

  • JAUTĀJIET EKSPERTAM

Jaunumi

Skatīt visus